Latvijā šogad paredzēts kārtējais akcīzes nodokļa kāpums, kas skars visus tabakas izstrādājumus, tādējādi paaugstinot gala cenu veikalos. No vienas puses, valsts budžetam tas nozīmē potenciāli lielākus nodokļu ieņēmumus, tomēr mazumtirdzniecības nozarei šī ir kārtējā nopietnā pārmaiņa, kas prasa pielāgošanos. Pieaugot cenām, pircēji kļūst vēl jutīgāki pret izmaksām un biežāk sāk meklēt lētākas alternatīvas, tostarp arī ārpus legālā tirgus.
Mazumtirdzniecībā īstermiņā var saglabāties apgrozījuma pieaugums eiro izteiksmē, jo cena par vienību kļūs augstāka. Taču vienlaikus pastāv risks, ka faktiski pārdoto preču apjoms samazināsies — cilvēki var sākt pirkt retāk, izvēlēties lētākus produktus vai arī mazināt patēriņu kopumā. Tas rada sarežģītu situāciju veikalniekiem, kuriem jāprot saglabāt stabilu krājumu apriti, neiesaldējot pārlieku lielus līdzekļus noliktavās, bet vienlaikus nodrošinot pircējiem pieejamību.
“Cigarešu piegādātāji jau šobrīd uzsver, ka Latvijā turpina pieaugt nelegālā tirdzniecība, un melnā tirgus īpatsvars esot virs 20%. Pie augstākām cenām šis risks 2026. gadā var kļūt vēl izteiktāks, ietekmējot gan valsts budžeta ieņēmumus, gan godīgu konkurenci. Veikaliem tas nozīmē nepieciešamību precīzāk plānot krājumus un cenu komunikāciju, lai mazinātu pircēju aizplūšanu no legālā tirgus,” pastāstīja mazumtirdzniecības tīkla SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) komercdirektors Vitālijs Roščins.
Šī tendence īpaši aktuāla ir reģionos un pierobežā, kur pircējiem alternatīvu izvēle ir plašāka un cenu atšķirības starp valstīm vai tirdzniecības kanāliem var būt būtiskas. Arī pircēju paradumi pēdējos gados ir mainījušies — cilvēki arvien rūpīgāk seko līdzi akcijām, izvērtē katru pirkumu un biežāk salīdzina cenas. Tabakas izstrādājumu segmentā tas nozīmē, ka pat neliels cenu kāpums var kļūt par iemeslu mainīt iegādes vietu vai meklēt citas iespējas.
Jāņem vērā, ka 2026. gadā un no 2027. gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem – par pieciem procentiem vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Tas nozīmē, ka cenu spiediens uz tirgu saglabāsies ilgstoši, un uzņēmumiem būs jādomā ne tikai par īslaicīgiem risinājumiem, bet arī par ilgtermiņa stratēģiju. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028. gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro. Savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.
Mazumtirgotājiem šādas izmaiņas nozīmē arī papildu administratīvo slogu — jāseko līdzi cenu izmaiņām, jāatjauno cenrāži un kases sistēmas, jāplāno preču pasūtījumi un jāizskaidro klientiem cenu kāpuma iemesli. Īpaši svarīga kļūst precīza cenu komunikācija, lai pircēji netiktu pārsteigti pie kases un neveidotos neapmierinātība. Vienlaikus veikaliem jāizvērtē, kā mainīsies pieprasījums pēc dažādiem tabakas produktiem, jo daļa pircēju var pāriet uz karsējamo tabaku vai e-šķidrumiem, bet daļa — gluži pretēji — var izvēlēties atteikties no šiem produktiem vai samazināt patēriņu.
Nozares pārstāvji uzsver, ka cenu kāpums nevar tikt vērtēts tikai caur nodokļu prizmu, jo būtiska ir arī ēnu ekonomikas ietekme. Ja legālajā tirgū preces kļūst pārāk dārgas, nelegālie piedāvājumi kļūst pievilcīgāki, un tas ietekmē ne tikai tirgotāju apgrozījumu, bet arī valsts budžeta ieņēmumus. Tāpēc veikalniekiem jābūt gataviem strādāt mainīgos apstākļos, rūpīgi analizējot pārdošanas datus, pircēju paradumus un riskus, lai saglabātu konkurētspēju un mazinātu klientu aizplūšanu no legālās tirdzniecības.